​CREATIVITY BLOG

Ja kāds man jautātu kāpēc es turpinu lasīt šo grāmatas sēriju, es teiktu, ka lasīšu arī trešo grāmatu. Citas atbildes man nav. Es to nedaru īsti prieka pēc…



Šī grāmata, tāpat kā iepriekšējā, nelasījās viegli. Vairākkārt gribējās apstāties un nelasīt tālāk. Bet grāmatas vidus daļā es patiesi ieklausījos, jo runa vairs nebija par tūkstoš un vienu kniebšanos, bet par straujiem pavērsieniem, spriedzi, negaidītiem atrisinājumiem, jauniem atklājumiem, jūtām… Tā visa nav daudz, bet laikam ar tiem pietiek. Tika atklāti noslēpumi, veidojās stāsts un šī daļa mani tiešām aizrāva.

Tumsa 50 nokrāsās noteikti atšķiras no pirmās ar saturu. Laikam par to jāpasakās kautrajai, nepaklausīgajai varonei, kas izmaina Greja dēmonus. Īsāk sakot – otrā daļa salīdzinājumā ar pirmo jau ir vairāk baudāma un nav jāgaida līdz grāmatas beigām, lai tajā kaut nedaudz ieklausītos un aizmirstos. Ģeniālais mēdz jaukties ar nejēdzību. Tas šķiet viss sakarīgākais izteikums par abām grāmatām.

Citi saka, ka otrā grāmata ir labāka par pirmo, citi, kas jau izlasījuši visas trīs saka, ka pirmā bija vislabākā… Ja man saturiski jāizsakās par abām grāmatām, tad par pirmo varu pateikt pat ne vienā teikumā, bet vārdā – sekss. Nekāda satura, nekāda stāsta. Savukārt par otro grāmatu Jūs nupat jau dzirdējāt. Šeit jau var pieminēt, ka stāsts kļūs nedaudz krimināls (patiešām tikai nedaudz) un ne jau vairs gultas ainās…

Savas izjūtas par šo grāmatu atklājiet paši, bet cerams, ka ar trim grāmatām pietiks šim stāstam.