​CREATIVITY BLOG

Brīvdienās, kad karsts un nav, ko darīt, var apceļot pasauli vai vietas, kuras ir tuvāk nekā mums šķiet. Kur vērts iegriezties un kur nē – gaumes lieta. Šoreiz došu nelielu ieskatu 2 dienu maršrutā pa Lietuvu ar mašīnu.

 

Lietuvā neesmu pirmo reizi, cik reizes tai ir braukts cauri un apciemotas lielākās pilsētas, tomēr šoreiz nolēmām apskatīt kā klājas vieniem no populārākajiem apskates objektiem Lietuvā, kur ir bijis ik katrs, un kurš nav – cik svarīgi ir uz šīm vietām doties. Iesākumā par to kādu iespaidu radīja un atstāja šī kaimiņzeme:

 

Ceļi – taisni, nevar redzēt ne malu, ne galu. Ļoti labā stāvoklī, rūpīgi izstrādāti, ceļa drošības saliņas ir apstādītas ar puķītēm un izstrādātas ar bruģi.

 

Atkritumu šķirošana – ļoti bieži un ļoti daudzās vietās var ieraudzīt apaļos zaļos un dzeltenos atkritumu šķirošanas konteinerus. Apkārtne ir ļoti sakārtota un tīra.

 

Veikali Maxima, Iki – pārsvarā lielākās un mazākās pilsētās šie ir biežākie veikali, kuros var iepirkties Lietuvā. Veikalu tīkls IKI dibināts 1991. gadā Lietuvā un tas ir uzskatāms par vienu no pirmajiem modernajiem pašapkalpošanās veikaliem Baltijā, savukārt MAXIMA ir Lietuvas plaša patēriņa preču tirdzniecības nozares līderis ar apmēram 36 % mazumtirdzniecības tirgus daļu valstī.

 

Pļavas – ja Latviju šķērsojot biežāk ceļi ved caur mežu pavadītām ceļmalām, tad Lietuvā mežus biežāk redzēsiet tālu pie horizonta, bet gar ceļiem - lielas un plašas pļavas.

 

2 dienu maršruts Lietuvā:

Birži – Šauļi – Krusta kalns – Palanga – Klaipēda - Jūras muzejs/Delfinārijs – Neringa

 

Divās dienās var uzspēt apskatīt ļoti daudz, bet cik daudz ko Lietuvā vispār ir, ko redzēt… Pirmā mūsu pieturvieta ir neliela pilsētiņa vārdā Birži, kas ir gandrīz pie pašas robežas. Veikalos daudz alus, apvidū pāris alus darītavas un latviešu tautieši šeit biežāk dodas tieši šī padzēriena dēļ, jo citviet Lietuvā Biržu izslavēto alu ir grūti nopirkt. Arī starppilsētu autobusi šeit izskatās kā no PSRS laika. Tomēr Biržu apgabalā atrodas vēl kāds interesants dabas piemineklis, kas vairāk ir interesants pēc tā apjoma un izcelšanās veida, nekā kā apskates objekts – kritenes.

 

”Karsta procesi notiek vietās, kur zemes dzīlēs sastopami ūdenī viegli šķīstošie ieži – dolomīts un ģipšakmens. Dziļi pazemē veidojas tukšumi vai pat alas, bet ārēji zemes virspusē, veidojoties šiem pazemes tukšumiem, virskārta ir kļuvusi tik plāna, ka tā iebrūk un rodas bedres (līdzīgi pēc skata nedaudz grāvjiem). Rodas kritenes, kas atkarībā no to lieluma un atrašanās vietas var būt arī viegli pamanāmas, pārsteidzošas un pat bīstamas.”

 

Nokļūstot tā saucamajā karstajā punktā, kur kritene atrodas pie kritenes, rodas nedaudz baisa sajūta, tomēr nekā vairāk par aizaugušiem grāvjiem, nostāstiem, bedrēm un pāris plaisām, arī nav. Pāris minūtes, ko uzkavēties, cerēt, ka transports nekur nebūs iekritis un doties tālāk. Šie apskates objekti ir par velti.

 

Pilsēta Šauļi – netālu no Biržiem, vēl netālāk no Krusta kalna. Šeit iegriežamies Šokolādes muzejā, kur pa pāris telpām var apskatīt fabrikas Rūtas vēsturi, šokolādes izcelšanos un vēsturiskās lietas, kas saistītas ar šo gardumu. Mazākajiem (var izmēģināt arī lielākie) intersantāka varētu šķist datorizētā galda spēlīte nekā viss pārējais. Muzeja apmeklējums Jums izmaksās 9liti no pieaugušā, atlaides studentiem, bērniem un pensionāriem. Tomēr nekādi nevar paiet garām lejasstāvā esošajai smaržai, proti, tur atrodas neliels Rūtas saldumu veikals, kurā gan vajadzētu iegriesties, lai redzētu, cik atšķirīgus un interesantus saldumus ražo Lietuvā. Labs suvenīrs palikušajiem mājās, kas gan izmaksās diezgan padārgi un pa ceļam draud izkust.

 

Šauļos atrodas vēl daudz citu muzeju – divriteņu muzejs, fotogrāfijas muzejs, kaķu muzejs un citi apskates objekti kā katedrāles, parki utt. Mēs pēc viena muzeja apskatīšanas tos jau esam pārskatījušies un vēlamies izbaudīt pilsētu, tāpēc uzmeklējam izslavēto Kājāmgājēju bulvāri. Lai gan tas atrodas tur pat netālu, tam riņķojam apkārt, jo nezinātājam to ar mašīnu ir pagrūti saskatīt. Beidzot to atraduši, esam gan priecīgi, gan nedaudz vīlušies. Lai gan bulvāris tiešām ir skaists un pilns ar cilvēkiem, tajā nevar atrast interesantus veikaliņus, suvenīru veikaliņus utml., bet gan aptiekas, stomatoloģijas kabinetu un apģērbu veikalus, kuri ir arī katrā Rīgas lielveikalā. Priecē daudzie saldējumu stendi, kur lēti var nopirkt gardus saldējumus. Bulvārī ir vairākas skaistas un interesantas strūklakas, skaisti nelieli pieminekļi, malā neliela brīvdabas skatuvīte, kur mūsu apciemojuma brīdī dejoja un dziedāja vecāka gājuma cilvēki. Šī ir vieta, kur vienkārši apsēsties pie strūklakas vai uz kāda soliņa, ieēst saldējumu un atpūsties no pilsētas. Pietiks, dosimies tālāk.

 

Beidzot izslavētais Krusta kalns. Pēc stāstiem tam vajadzētu būt milzīgam kalnam ar daudz lieliem krustiem. Braucot pa līdzeno apvidu gan neko tādu nemana. Auto jānovieto maksas stāvvietā, ko mums tomēr nenākas maksāt – interesanti. Šeit arī var iegādāties suvenīrus saistībā ar Lietuvu un Krusta kalnu – magnētus, piekariņus utt. Līdz pašam kalnam nedaudz jāpaietas, un šeit top liela vilšanās – priekšā redzama neliela ”pumpa”, kas apaugusi ar daudziem krustiņiem. Vilšanās sāk noplakt, kad sākam kāpt ”kalnā”, tas ir lielāks nekā bija manīts, bet tas vairs nav galvenais... Krusti ir viens uz otra, miljoniem, miljardiem… To ir daudz un dažādu – akmens, koka, ebreju, latviešu, piemiņas, kāzu… Kalna augšā pārsteidz mūzika, kas skan kaut kur zem krustiem kādā kastē. Šī vieta tiešām apbur un pārsteidz. Kad jau grasāmies doties prom, mūs pārsteidza vēl kāds bezmaksas šovs – divas, skaļas, ātras lidmašīnas – reaktīvās lidmašīnas, kas diezgan zemu pāršaujas gar mūsu galvām. Sajūtas ir neaprakstāmas - debesis gāžas pār zemi, ir pienākusi pastardiena, sācies karš, uzlidojums… Izskaidrojums gan šai parādībai ir vienkāršs – netālu atrodas Nato lidlauks.

 

Ceļā uz Palangu jau ir pienākusi nakts un jāuzmeklē guļvieta. Lietuvā ar telšu guļvietu ir problemātiski, tāpēc ceļotājiem iesaku uzmeklēt viesnīcu vai kempingu, kur palikt pa nakti, nevis meklēt dabas pleķīti uz savu galvu. Šis process var smagi ievilkties.

 

Jauna diena, rīts, pilsēta – Palanga. Lietuvas Jūrmala, kūrortpilsēta. Skaista pilsēta ar skaistām, daudzām, jaunām ēkām un brīnišķīgu garu ieliņu ar kafejnīcām, kur var nobaudīt Lietuvas tradicionālos ēdienus, iepirkties suvenīrus, nedaudz izbaudīt atrakcijas, bet galvenokārt nokļūt uz pludmali un garu tiltu, kurš ieved jūrā. Ja par pludmali - karstas smiltis, kas pilnas ar izcepušām mājvabolēm un pati jūra – nav īpaši tīra, sākumā pilna ar aļģēm... Tomēr cilvēku šeit ir daudz un viņi vienkārši nav izbaudījuši mūsu jūrmalu. :) Lai pilnībā izbaudītu šīs pilsētas iespējas, šeit vajadzētu uzkavēties vismaz diennakti.

 

Parasti ar Palangu bērnībā asociējās Jūras Muzejs, sala uz kura tas ir, bet nekā… No Palangas dodamies uz Klaipēdu, lai ar pārcēlāju dotos uz šo salu. Interesanti, bet Jūras muzejs un delfinārijs skaitās Klaipēdā, lai gan atrodas uz salas. Lai apskatītu pašu Klaipēdu (nevis salas teritoriju) vajadzīga būs vēl puse dienas, bet mēs dodamies tālāk. Ar pārcēlāju labāk doties ar mašīnu, jo salas teritorija ir milzīga un uz tās ir ļoti daudz, ko redzēt.

 

Jūras muzejs – laikam jau reizi dzīvē ir uz turieni jādodas, bet, lai tikai tāpēc dotos uz šo vietu, nezinu vai pagaidām ir tā vērts. Ar mašīnu līdz pašam muzejam nevar aizbraukt, bet ar kājām tas ir pietiekami tāls un ilgs ceļš. Tiek piedāvāta braukšana karietē ar zirgiem, bet izmaksas ir tuvu 15 latiem uz vienu pusi – padārgi. Jāatzīst, par pašu muzeju, biju gaidījusi kaut ko iespaidīgāku, lielāku, kaut ko kā rāda filmās. Muzejam ļoti ir nepieciešama atjaunināšana, ko viņi arī dara. Pingvīni, zivis, izbāzeņi, gliemežvāki, akvāriji… Divstāvu ēka, apkārt parasti ir apskatāmas papildus izstādes – kuģi, laivas...

 

Delfinārijs, kurš atrodas Jūras muzejā jebšu tam blakus, diemžēl joprojām bija ciet, jo tur notiek rekonstruēšana. Tā tika izziņota līdz 2013. gadam, bet joprojām turpinās. Tikmēr Jūras muzejā var apskatīt jūras lauvu šovu – ļoti iepriecinošs. Kopsavilkumā, uz šo vietu ieteiktu aizbraukt, kad tā tiks atklāta pēc ilgušā remonta.

 

Neringa – neliela pilsēta, kas tomēr aizņem pietiekamu lielu salas daļu. Lai tajā iekļūtu, līdzīgi kā braucot uz Jūrmalu, jāiemaksā nauda, tikai šoreiz izmaksas  ir daudz lielākas nekā pie mums. Neringa tiek dēvēta par kūrortpilsētu, bet atšķiras no Palangas. Šeit mīt ļoti laba, augstvērtīga, attīstīta ciemata atmosfēra, ar mazajiem veikalieņiem, tirgu, motelīšiem, pasākumiem… Pavisam netālu atrodas jauka pludmale, jāatzīst maksas, bet lēta un patīkama. Šis apvidus ir lielisks ceļojuma plāns ģimenei, jo uz salas var aizvadīt līdz pat divām dienām, apskatot pilsētiņas, kuršu kāpas, muzejus, nopeldoties, sauļojoties un dodoties dažādās dabas takās.

 

Ko var spriest par Lietuvu? Tajā dzīvo cilvēki, kas ir lieli savas valsts patrioti, mīl un saudzē tās dabu, rūpējās par saviem uzņēmumiem un autobraucēju labsajūtu uz ceļiem. Lombardi un spēļu zāles gluži uz katra stūra kā sēnes nav saauguši. Lietuvas ēkas 95% izskatās daudz labāk par vidējā latvieša mājām. Un šajā valstī nemīl runāt ne angliski, ne krieviski.