​CREATIVITY BLOG

Pēteris Čaikovskis

Ilgums: 2h 45min

3 cēlieni

Lielā zāle

Pirmizrāde: 2002-05-24

 

Pirmo reizi ejot uz baletu velējos doties uz kaut ko zināmu, kas tika mācīts pamatskolā mūzikas stundās. Par labu izvēlei "krita" balets Gulbju ezers. Vispirms atsvaidzināju zināšanas, izlasot operas mājas lapā aprakstu, lai spētu izsekot notiekošajam. Protams, varbūt kādam šķitīs interesantāk vispirms skatīties baletu un tad lasīt, lai salīdzinātu, bet, manuprāt, tā var daudz palaist garām un apjukt. Sākums likās mulsinošs. Lielo skatuvi sedz priekškars, bet orķestris jau pāris minūtes spēlē, apkārt sačukstas un smejas, ka aizmirsuši atvērt. Vīriešu triko liek pasmīnēt, mulsina arī garās kleitas, jo biju baletu iedomājies kostīmiski ļoti aprobežotu. Arī daudzā staigāšana šķiet nepieņemama. 

 

Otrais cēliens jau ir daudz patīkamāks. Tērpi ir tuvāk redzētajiem televīzijā. Kustības ir sinhroniskākas, plastiskākas, elastīgas, ieslīgstu apbrīnā. Neticami, cik daudzos veidos cilvēks var kustināt rokas un kājas līdz tiešām atgādina gulbi lidojumā. Arī pēdējais cēliens, lai gan visilgākais, liek apbrīnā celties kājās. Interesanti, ka baletā plaudē ik pēc uzstāšanās un arī pēc katra cēliena beigām, jo dejotāji nāk paklanīties.

 

Arī operas lielajā zālē biju pirmo reizi. Ja esiet bijis Nacionālajā teātrī, radīsies dežavū sajūta, saskatīju vairākas līdzības. Savukārt pārtraukumi ilgst aptuveni 20minūtes un lejasstāvā pieejama kafejnīca.

 

Lai gan šķita, ka uz baletu aiziešu tikai vienreiz, lai varu pateikt, ka biju un zinātu kā tas ir dzīvajā, bet pēc šīs reizes nu zinu, ka būs arī nākošās. Tērpi bija skaisti, orķestris apbrīnojams savukārt baletdejotāji vienreizēji.