​CREATIVITY BLOG

Ar vīru nav viegli pēc Rejs Kūnijs, Džons Čepmens darba motīviem

Dailes teātris

Komēdija 2 cēlienos

Pirmizrāde: 2011. gada 21. janvāris

Režisors - Dž.Dž.Džilindžers

Scenogrāfs - Kristaps Skulte

Kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa

Horeogrāfe - Inga Krasovska

Gaismu mākslinieks - Igors Kapustins (Igaunija)

 

Lomās:

Vita Vārpiņa (Džoanna Markhema)
Ģirts Ķesteris (Filips Markhems)
Juris Žagars (Henrijs Lodžs)
Sarmīte Rubule (Linda Lodža)
Lilita Ozoliņa (Brauna)
Intars Rešetins (Alisters Spenlovs)
Elīna Dzelme vai Ieva Segliņa (Silvija)
Pēteris Gaudiņš (Volters Pengberns)
Ilze Ķuzule - Skrastiņa vai Ieva Segliņa (Vilkinsone)

 

Izrāde, kas noteikti ir jāredz. Visiem! Jāņem gan vērā, ka runa ir par seksu un daudz. Ir daudz pikantu sarunu, atgadījumu un pārpratumu. Tas tomēr Džilindžers, ar to jārēķinās. Tomēr nav no šiem skaļajiem vārdiem jānobīstas. Smiekli ir garantēti un laiks paiet vistiešākajā nozīmē vēja spārniem. Tik daudz smējusies nebiju nekad nevienā izrādē, lai gan veca, tā nav zaudējusi savu asumiņu. Izrāde viennozīmīgi ir vienā smieklu līmenī ar Žurkas Kornēlijas piedzīvojumi.

 

Aktieru tēlojums ir nepārspējams - Ģirts Ķesteris kā vienmēr apbrīnojams un pārējie nemaz nav sliktāki. Kustības ir nepārspējamas un pat šķiet pārdabiskas. Vēlreiz - slava un gods aktieriem!

 

Sākums var šķist arī nedaudz neveikls, viss šķiet pārspīlēts, bet tas iederas vietā, kad sāc saprast, kas izrādē īsti notiek, un ar to pietiek ar pāris minūtēm. Izrāde ir ļoti koša (kā jau manāt bildēs) - koši tērpi, iekārtojums, tēlojums.

 

Izrādes tēmu jau noprotat, bet, lai cik pikanti un neķītri viss neietu, rāmji tomēr netiek pārkāpti. Noslēpumi izraisa 101 intrigu un pārpratumu. Tas tikai atgādina veco mācību – par visu vienmēr vajag izrunāties. Vietām šķiet - izrāde iegūst citu stāstu, nokļūst citā dimensijā, nav īsti saprotams kāpēc tajā mirklī notiek kas tāds. Bet izrādei tas piestāv. Viņa neļauj smaidam norimt un spēj vēl pārsteigt un nenovērst uzmanību.

 

Izrādes Dailes teātra Lielajā zālē man patīk ar to, ka, ja pat sēdi pēdējā rindā, viss ir ļoti labi pārredzams, ja redze sliktāka, bez brillem gan neiztikt. Cenas uz izrādi ir pietiekami plašā amplitūdā, lai varētu izvēlēties sev tīkamākās. Līdz ar to arī vietas.

 

Dailes teātrī esmu bijusi uz 3 Džilindžera izrādēm un šī noteikti ir labākā, ko esmu redzējusi. Līdz šim ir bijis tas gods baudīt tādas izrādes kā Romeo un Džulejta un Īstvikas raganas.

 

Vēl tiem dažiem, kas nav bijuši – steidzieties, skrieniet, lai paspētu, jo visi, kas to redzējuši nenožēlo ne mirkli un ar smaidu saka – Tā bija ļoti smieklīga. – Un tā tiešām arī ir.

 

Vairosim smaidu krunciņas!