​CREATIVITY BLOG

Jaunais Rīgas teātris

Mazā zāle

Izrādes ilgums: 1 h 55 min (bez starpbrīža)
Biļešu cena: EUR 12,00
Pirmizrāde: 2007. gada 9. oktobrī

Piedalās: Vilis Daudziņš, Ivars Hermanis, Anta Eņģele

 

Pirmo reizi gāju uz izrādi JRT mazajā zālē, un tās gaisotne man nepatika. Ieeja ir no pagalma. Uzraksts un mājīgas gaismas, kas spīd caur logu, it kā pievilina kā naktstauriņus, bet tālākā šaurība un vecuma sajūta atbaida. Haosu rada nemitīgā celšanās no krēsliem, lai palaistu kādu garām. Sēdvietas nav numurētas, katrs sēž kā grib, līdz ar to cilvēki nepadomā par citiem, un, kuri nākuši kopā, tiem jāsēž atsevišķās pat rindās. Tā saka - pirmais biju un apsēdos kur un kā gribēju. Arī vietu "ierādītāja" tērpta melnā jakā ar kapuci uz galvas, stīvu seju un drūmu balss toni ziņo, lai izslēdz mobilos telefonus. Telpa nav mājīga, arī izrādes iekārtojums ir tikai kartona kastes, kas no vienas puses ir kaut kas interesants un neiersts, no otras puses tik "prosts".

 

Luga aizved atpakaļ nākotnē uz PSRS zemi. Lai gan izrāde notiek latviski, vārdi un uzvārdi, vietu nosaukumi ir sveši un balādes tiek dziedātas krievu valodā. Jāatzīst, aktrise ar tām tiek galā ļoti cildeni un Hermaņa kungs atrāda savu prasmi spēlēt ģitāru ļoti patīkami. Savukārt Vilis Daudziņš kā vienmēr nepārspējams - gan izbrīna, gan šokē, gan liek smieties un uzbur stāstīto acu priekšā, izmantojot tikai savu balsi. Par pašu izrādi gan jāizsakās bēdīgi. Izrādei ir konkrēta mērķauditorija - vecākā paaudze, kas to labāk saprastu. Sākums bija ''brutāls'', tā arī nesapratu, kas tur notika, kur viņi atradās un vai savā starpā bija pazīstami. Laiks vilkās lēni un tikai brīžiem uznāca arī ''smiekliņš''. Nedaudz labāk gāja ar otro cēlienu (ja to varu tā nosaukt). Ja būtu viss sācies ar šo daļu, izrāde nebūtu šķitusi tik gara un garlaicīga.

 

Jāatzīst, lai gan izrādes beigās nebiju pavisam vīlusies, JRT mazo zāli es vēl ilgi nevēlēšos apmeklēt.