​CREATIVITY BLOG

Grāmatu sāku lasīt nezinot par ko tā ir un varbūt labi, ka tā, jo, iespējams, tad nebūtu to sadūšojusies izlasīt. Parasti iepazīstos ar aizmugurē esošo anotāciju un tad izlemju vai gramata mani vispār interesē, bet šoreiz paļāvos uz to ka kaut kur dzirdēju un kaut kur lasīju, ka gramata ir augsti novērtēta, populāra un iesakāma. Lai gan izdota 2011. gadā, manās rokās tā nonāca tikai šogad, šokēja, pārsteidza, ieinteresēja un aizrāva.

 

Viņai ir 7 gadi, vaiņam 51... Tā sākas stāsts par Margo un Pītera mīlas romānu 15 gadu laikā. Brīžiem pretīga, neizprotama, brīžiem tik profesionāla un piņķerīga, ka esi šī pedofīla pusē. Tik sīki tiek atrādīta un atstāstīta meitenes dzīve un kāpēc viņa tam visam ļaujas, un šī slimā cilvēka nosliece - kāpēc viņs ir tāds kāds ir, kā viņs uz to visu skatās un kāds ir viņa domāšanas veids.

 

Stāsts ir balstīts uz pašas autores biogrāfiju, kas visu saasina vēl vairāk, tomēr grāmatu ir vērts izlasīt, protams, ar vecuma ierobežojumu - vecākiem, lai zinātu kāpēc bērni varētu klusēt un aizstāvēt šādu cilvēku, kā neuzticēt bērnu kādam, kas nav to pelnījis, kā pašiem neizraisīt šādu situāciju; jauniešiem, lai saprastu, kas ir pareizi un kas nepareizi, lai neļautos ievilināties šādos kriminālprocesos un spētu atšķirt mīlestību no izmantošanas. Pavisam jaunajiem neiesaku ne tikai tur aprakstīto ainu pēc, bet arī tāpēc, ka grāmata, tāpat kā tās viens no varoņiem, liek tev noticēt, ka viņš ir labais tēls, un tu sāc apjukt un neesi pārliecināts, kam vairs ticēt, kur sākas un kur beidzas sliktā un labā robeža. Arī kā pati autore raksta - nav ko steigties pieaugt, ja nē jau bērna vecumā, tu priekšlaicīgi vari sasniegt pilnīgas sievietes vecumu, un tas sniedz vairāk posta nekā vērtīgā.

 

Šī grāmata nav tikai aizraujoša lasāmviela vai grēksūdze, tā ir pamācība mums visiem. Ne velti ir teiciens, lai mācāmies no kļūdām, un šādas kļūdas, kuras pieļāva Margo būdama bērns un viņas vecāki, neviens nevēlas piedzīvot, jo tas var iznīcināt, sabojāt, nonāvēt un sadragāt. 

 

Grāmatu noteikti iesaku izlasīt, protams, vēlreiz akcentējot - ar vecuma ierobežojumu un ne gluži pirms miega. Stāsts man lika daudz domāt, daudz sajust, mēģināt saprast, savā ziņā, tas arī iedvesmo - kā, to saprast var tikai izlasot katru lapusi līdz pēdējai.Grāmata radīja tik daudz emociju - vienlaikus aizrāva un nepatikā lika saviebties. Izlasot gan nevajadzētu iet galējībās - kļūt par neirotiķi - no tā nebūs nekāda labuma, savukārt tie, kas šo grāmatu neiesaka un saka, ka tā nav devusi neko - pilnībā nepiekrītu. Nav tā, ka steidzos meklēt nākošo grāmatu par varmāku, nevar jau teikt, ka grāmata patika, tomēr stāsts labi lasījās, autore bija notikumus nevis atstāstījusi, bet tiešām profesionāli un interesanti izstāstījusi, tomēr vai no šīs autores sagaidīsim vēl kaut ko tikpat spožu un skandalozu, es šaubos un varbūt labi, ka tā. Par grāmatas beigām slēpšu, bet tās nepievīla, bija tādas kādām tām jābūt.